Indivīda doša nozīmē viņa dabu

Vata

Pitta

Kapha

 

Individuālās konstitūcijas korekcija

Ajūrvēda slimos ārstē atbilstoši viņu konstitūcijai, tādējādi ārstēšana nav simptomātiska, bet iedarbojas uz pacienta fizioloģisko un psiholoģisko būtību. Ajūrvēdas mērķis nav kādas konkrētas slimības ārstēšana, bet gan katra pacienta dabiskās harmonijas atjaunošana. Rezultātā iedarbība notiek uz visu slimību dziļākajiem mehānismiem, kas novērojami katram konkrētajam pacientam. Jebkuras profilaktiskās medicīnas īstenais pamats ir prasme noteikt pacienta konstitūciju.

 

Ajūrvēdā iedarbība notiek, ievērojot prevalējošo došu. Sildošu un sausinošu ārstēšanu lieto kaphas gadījumā, kurai ir nosliece uz vēsumu un mitrumu. Sildīšana un mitrināšana der vatas gadījumā, kurai raksturīga tendence uz vēsumu un sausumu. Atvēsināšana un sausināšana vajadzīga pittas gadījumā, kuras īpašība – pārliecīgs siltums un mitrums. Taču dažkārt zālītes, kas akcentē konkrēto došu, var veicināt tās arstēšanu. Piemēram, lakrica, kas pastiprina kaphu, var to arī pašķidrināt un izvadīt no organisma. Tādēļ apstāklis, ka tā vai cita zālīte var pastiprināt to vai citu došu, nenozīmē, ka to nevar izmantot došas korekcijai. Šo zālīti var izmantot īslaicīgi vai līdzsvarojot ar citām zālītēm, kas ir attiecīgās došas raksturam antagoniskas.

 

Individuālā konstitūcija un slimības

Individuālā konstitūcija parasti nosaka to slimību profilu, uz kurām tendēts attiecīgais cilvēks. Piemēram, kaphas cilvēkiem ir nosliece uz saaukstēšanās slimībām un kuņģa gļotādas iekaisumu radītiem nosprostojumiem. Taču saaukstēties var arī cita tipa cilvēks, tādēļ jāiedarbojas gan uz pacientu, gan slimību. Sanskritā individuālo konstitūciju tulko kā prakriti, kas nozīmē „daba”. Patoloģiskās izmaiņas sauc par vikruti jeb novirzēm no dabas. Tipa noteikšanā galvenokārt mēs vadāmies no iedzimtajām pazīmēm:– fiziskā konstitūcija vai ilggadīgas tieksmes un barības izvēle.

 

Slimības noteikšanā, savukārt, noteicošais ir simptomi, kas parasti ir pārejoši. Kad zāļu terapijai jāiedarbojas uz asiem, īslaicīgiem vai virspusējiem patoloģiskiem stāvokļiem, individuālās konstitūcijas noteikšanai nav īpašas nozīmes. Taču hronisku vai iesakņojušos slimību gadījumos tas ir ļoti būtiski. Patoloģiskie stāvokļi, kas pēc dabas atšķiras no attiecīgā pacienta, ir visai viegli ārstējami, taču slimības, kas saskan ar pacienta dabu, ir grūti pārvaramas, jo indivīda daba pastiprina slimību.

 

Vata / Pitta / Kapha

 

 

Kokosa eļļa