Masāža ir zinātniska manipulācija ar ķermeņa audiem

Masāža ir vecākā no visām metodēm, ko pielieto sāpju noņemšanai, orgānu formēšanai, audu atjaunošanai un visu iekšķīgo mazspēju koriģēšanai. Masāža balstās dzīvnieku dabiskajā instinktā un dominē pār cilvēka prātu. Neraugoties uz komplicētajām tehnoloģijām un zināšanām, masāža kā metode saglabā savu pielietojamību un nozīmi reizēs, ja kāds jāglābj no tūlītējas nāves.

 

Pieskārienam ir nomierinošs un ārstējošs efekts. Tehnoloģiju attīstības periodā šī dziedniecības metode gandrīz tika aizmirsta, taču tagad kā terapeitisks līdzeklis atkal atdzīvināts.

 

Daudzi jo daudzi ir piedzīvojuši masāžas pozitīvo iedarbību. Rigvēdā, indiešu svēto dziedājumu krājumā [kas sarakstīts vairāk kā pirms 3000 gadiem] ir vārsma: "Šai rokai piemīt visas dziednieciskās spējas un tā ar maigu pieskārienu dara veselu". Jau sen pirms mūsu ēras dziednieki ar savām rokām veica brīnumus. Viņi darbojās instinktīvi un intuitīvi, pielietojot metodes, ko bija izstrādājuši regulāras prakses gaitā. Regulāra prakse obligāti nenozīmē tikai stingru trenēšanos - tas nozīmē nesatricināmu disciplīnu un masētāja iejušanos un, vēl svarīgāk, vienotības sajūtu un harmoniju ar saņēmēju.

 

Jau sen pirms mūsu ēras mūsdienu Indijas iedzīvotāji zināja, ka eļļas ne tikai dziedina daudzas kaites, bet arī kavē dažādu traucējumu rašanos. Eļļas un masāžas terapijas, ko veica vai nu sev vai otram, bija parasta ikdiena. Eļļu uznesa uz visa ķermeņa (abjanga), uz galvas (širo bjanga un širo dara), ausīm (karna pūrana), pēdām (pada bjanga) vai īpašām vietām, kas prasīja uzmanību (marma bjanga). Bhavišja Purānā ir skaidrotas atšķirīgas masāžas tehnikas, kurās atzīmēta uzspiediena nozīme dažādās ķermeņa daļās. Piemēram, viegls spiediens tiek lietots uz sejas un kakla, bet lielāks uz gūžām un muguras.

 

Indiešu tekstos parasti tiek aplūkotas trīs masāžas metodes, kuras varētu likt zem nosaukuma Abjanga, jo tām ir viens kopīgs princips - procedūra tiek veikta, izmantojot eļļu vai citu taukainu substanci: 1. Samvahana – visa ķermeņa masāža; 2. Kešamardana – galvas masāža 3. Utsadana – masāža ar augu pastu (izpilda ar pēdām).

 

Samvahana

Samvahanas mērķis ir radīt pacientam komforta sajūtu un uzlabot limfas cirkulāciju, kā arī mazināt iekaisumu radītos pampumus. Šī masāža ierosina miegu, atvieglo sāpes un mazina nogurumu. Tā veicina attīstošus procesus muskuļos un asinīs, kā arī uzlabo ādas stāvokli. Samvahanas laikā eļļas uznešana un arī visas darbības tiek veiktas saudzīgi, tādēļ procedūras laikā nerodas ķermeņa pretestība. Tas, savukārt, palīdz sasniegt nepieciešamo atslābināšanās pakāpi.

 

Svarīgākais ieguvums no samvahanas ir limfas sistēmas stimulēšana. Limfātiskā sistēma aptver visu ķermeni, izņemot smadzenes, kaulu smadzenes un dziļos skeleta muskuļus (lai gan daži zinātnieki uzskata, ka limfa var būt arī tur). Šīs sistēmas uzdevums ir uzņemt barības vielas un izvākt toksīnus no šūnām. Daži limfmezgli šūnās iznīcina baktērijas, vīrusus un citas iespējamās kaitīgās daļiņas. Savukārt limfvadi piegādā svaigu šķidrumu no limfmezgla otras puses uz sirdi. Limfā ir aptuveni puse no olbaltumvielu koncentrācijas plazmā un tā atgriež olbaltumviela serumu asinīs. Tādējādi tā ir sava veida pašpāreja, sistēma, kurā organisms sagatavo sev ēdienu un baro sevi. Turklāt tajā ir daudz balto asins ķermenīšu, kas palīdz saglabāt organisma rezistenci pret imūnsistēmas traucējumiem, veidojot infekciju apkarošanas šūnas limfmezglos.

 

Limfātiskā sistēma satur dažādas aminoskābes. Viena aminoskābe, ko sauc par triptofānu, ir nepieciešama enerģijas ražošanai un hormonālās un nervu sistēmas līdzsvarošanai. Tiek uzskatīts, ka melatonīns [no triptofāna sintezētais smadzeņu hormons] ir saistīts ar vairogdziedzeri, virsnieru dziedzeri un dzimumdziedzeriem. Ir noskaidrots, ka tas palīdz nomierināt pārāk aktīvu prātu. Dopamīna beta hidroksilāze ir ferments, ko saista ar šizofrēniju un citiem garīgiem traucējumiem. Histamināze, vēl viens ferments, iznīcina histamīnu. Ja histamīna ir par daudz, tas var izraisīt kuņģa skābumu, letarģiju, niezi, galvassāpes, sāpes muskuļos un limfmezglos, arī alerģijas. Tādējādi abhyañga var palīdzēt ķermenim ražot dabīgos antihistamīna līdzekļus. Limfa arī spēlē lomu dažādās tūskas formās. Limfai ir Kaphas raksturs. Šlešhaka Kapha ir limfas un sinoviālā šķidruma maisījums, kas atrodams locītavās, un iet arī caur nervu sistēmu. Limfā ir nervi, kas saņem un pārraida signālus. Tas palīdz attīstīt antivielas, kas ir svarīgas imūnsistēmai. Berzējot locītavas ar apļveida kustību, tiek pastiprināta cirkulācija. Gredzenveida locītavas berzes laikā sekrē šķidrumu, kas izdalās no limfmezgliem. Tas veicina ar limfātisko sistēmu saistīto olbaltumvielu, glikozes, minerālvielu, skābekļa un antivielu cirkulāciju asinīs.